Blogs


Ģirts Lediņš: Inbank galvenā vērtība ir lietu funkcionalitāte: fokuss uz vienu produkta grupu, izcila klientu pieredze un procesu vienkāršošana.

Kādas būs ievērojamākās izmaiņas patēriņa kreditēšanā pēc 5-10 gadiem? Kas šajā jomā varētu mainīties?

Manuprāt, saglabāsies esošā tendence – laika posms no nepieciešamības pēc kredīta līdz naudai kontā vai precei automašīnas bagāžniekā samazināsies. Pēc pieciem gadiem klientam nevajadzēs veikt liekas darbības un tērēt laiku ilgās sarunās ar bankām vai kreditoriem, lai saņemtu finansējumu. Pietiks ar personu identificējošu soli, un atbilde par kredītu būs tūlītēja – pāris sekunžu laikā, izmantojot plašus lēmumu pieņemšanas algoritmus.

Otra tendence, kas, manuprāt, ir neizbēgama – notiks banku un kreditoru segmentēšanās jeb specializācija pēc produktu grupām. Tradicionālajām retail bankām, kurām vēsturiski caur banku kontiem un maksājumu kartēm klients ir “piederējis”, jau šobrīd ir aizvien grūtāk saglabāt fokusu uz visām produktu grupām un nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Domāju, ka neizbēgami pienāks laiks, kad tradicionālās bankas būs spiestas noteikt un sadalīt savus iekšējos fokusus un citiem produktiem piesaistīt white-label ārpakalpojumus, tādējādi daloties riskā un peļņā. Šī brīža industrijas attīstība un tehnoloģiskie jaunievedumi ir pārāk strauji, lai atļautos fokusēties uz visiem virzieniem. Ir redzams, ka bankas aizvien biežāk sāk izmantot ārpakalpojumus klientu identificēšanai.

Un trešā tendence, par ko personīgi man šobrīd vēl nav īsti skaidrs, kā tā realizēsies, ir PSD2 un GDPR ieviestās korekcijas Eiropas tirgū. Saprotams, ka klienta dati ar laiku pāries pilnīgā patērētāja kontrolē, bet par to, kā tas ietekmēs patērētāju kreditēšanas tirgu, man pagaidām ir tikai vairāki minējumi.

 

Kāda, Jūsuprāt, ir nākotnes banka? Kādus pakalpojumus tā sniegs? Un kādus banku pakalpojumus pārņems fintech jeb finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi?

Es domāju, ka nākotnē nebūs tādas izteiktas polarizācijas, kad bankas un fintech uzņēmumi sadalīs pakalpojumu/produktu klāstu un darbosies atsevišķi. Manuprāt, notiks saplūšana un bankas pārņems labāko no šiem jaunuzņēmumiem, apvienojot un pērkot fintech kompānijas vai izmantojot to sniegtos pakalpojumus. Savukārt fintech nozares spēlētāji, iespējams, izlems iegūt bankas licenci kā tas ir noticis ar Revolut un Inbank. Jau šobrīd var redzēt, ka daudzu fintech uzņēmumu stratēģija tirgū ir nevis darboties kā stand-alone jeb neatkarīgajiem spēlētājiem, bet gan sniegt atbalstu, piedāvājot savu pakalpojumu bankām.
Ja man jāizsaka pašas drosmīgākās prognozes par nākotnes banku, tad domāju, ka tāda mēroga bankas kā Swedbank būs pilnībā digitalizētas ar labu klientu pieredzi, vienu centrālo biroju un, ļoti iespējams, tajās būs tikai 100 darbinieki, savukārt pārējais ikdienas darbs tiks uzticēts mākslīgajam intelektam, algoritmiem un big data jeb liela apjoma datu analīzēm.

 

Kas, Jūsuprāt, šobrīd pietrūkst bankām? Kādas ir fintech uzņēmumu priekšrocības un kas ir tas, kas, savukārt, pietrūkst šiem jaunajiem tirgus spēlētājiem?

No klienta viedokļa raugoties, pašlaik trūkst mūsdienīgas un laikam atbilstošas klienta pieredzes (UX) ar banku produktiem. Lai kā bankas censtos digitalizēties un padarīt procesus vienkāršākus un klientam draudzīgākus, labāku pieredzi joprojām sniedz N26 vai Revolut aplikācijas; veikt pārrobežu maksājumus ir vienkāršāk caur Transwerwise vai Paypal, bet saņemt kredītu – pie nebanku kreditētājiem. Ja agrāk iemeslam griezties pie bankām pēc patēriņa kredīta un saņemt ne to labāko pieredzi bija ekonomiski izdevīgs pamatojums, proti, banku patēriņa kredīti vēsturiski ir bijuši lētāki par nebanku kredītiem, tad šobrīd nebanku kredītu cenas ir strauji pietuvinājušās vai atsevišķos gadījumos ir pat vēl labākas par banku patēriņa kredītu cenām. Bet, runājot par maksājumiem, tie jau no paša sākuma, tiklīdz parādījās alternatīvas maksājumu opcijas, bija konkurētspējīgāki nekā bankās.

No tā visa jau var secināt, ka fintech uzņēmumu lielākās priekšrocības ir stingrs fokuss uz konkrētu virzienu, spēja pielāgoties industrijas straujām izmaiņām, kā arī klienta pieredze ar fintech uzņēmumu piedāvātajiem produktiem. Tāpat arī Olimpiādē, piedaloties tikai vienā disciplīnā, rezultāts bieži vien būs labāks nekā piedaloties visās. Savukārt to lielākais trūkums ir pieejamā kapitāla cena, kas šobrīd bankām ir daudz zemāka nekā fintech uzņēmumiem, un uzticība bankām, lai arī kā tās nereti tiek apceltas un zākātas no sabiedrības puses, vēsturiski ir bijusi ļoti augsta. Tā piemēram, sākotnēji jebkurš jauns fintech vai nebanku kreditētājs saskaras ar sabiedrības neuzticību tā produktam un ir jāpaiet zināmam laikam un pūlēm, lai šo uzticību iegūtu. Neuzticībai, protams, ir savi objektīvie iemesli, kas radušies no visai apšaubāmas komercprakses, ko savulaik atsevišķi uzņēmumi Latvijā piekopa.

 

Kas ir Inbank? Un kas būs Inbank pēc pieciem gadiem?

Inbank ir viens no tiem fintech uzņēmumiem, kas izvēlējās iegūt savu bankas licenci, lai klientiem sniegtu maksimāli konkurētspējīgu cenu. Inbank galvenā vērtība ir lietu funkcionalitāte: fokuss uz vienu produkta grupu, izcila klientu pieredze un procesu vienkāršošana, kam pamatā ir mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi. Es ceru, un tas arī ir mūsu mērķis, ka Inbank pēc pieciem gadiem būs tehnoloģiskais paraugs citām bankām un Inbank produktu pieejamību un vienkāršību augsti novērtēs kā mūsu pastāvīgie, tā arī jaunie klienti.

 


 

Ģirts Lediņš

Inbank Latvia Valdes priekšsēdētājs